Vai tas mums patīk vai nē, bet spēļu pasaules nākotne ir digitāla. Tas ir tikai laika jautājums, kad kārbās iesaiņotās spēles DVD diskos kļūs par daļu no datorspēļu un videospēļu vēstures tāpat kā spēļu kasetes, atmiņas kartes un uz papīra drukātas spēļu instrukcijas.
Arvien vairāk spēļu cienītāju mūsdienās priekšroku dodu spēļu iegādei digitālā veidā. Tā vietā, lai naktī dotos uz veikalu un gaidītu, kad atvērsies durvis, tagad var ērti sēdēt aiz ekrāna savās mājās, lai precīzi pusnaktī lejupielādētu jaunu spēli un tūlīt arī sāktu to spēlēt.
Digitālo spēļu tirdzniecībā pēdējos gados ir vērojami vairāki būtiski pavērsieni. 2020. gada decembrī notika vēsturē veiksmīgākā jaunas datorspēles digitālās palaišanas akcija. Proti, tika prezentēts jaunais “Cyberpunk 2077”, kas mēneša laikā pārdots vairāk nekā 10 miljonos eksemplāru, no kuriem 80% bija digitālās kopijas. Tāpat uz jauno tendenci atsaucās arī Sony un Microsoft, kas 2020. gada beigās prezentēja savas jaunās spēļu konsoles bez fiziskas diska ierīces – “PlayStation 5” un “Xbox X”, kas pilnībā izslēdz fizisko spēļu lietošanu. Lai gan digitālo spēļu pārdošanas apjomi jau daudzus gadus ir augšupejošā tendencē salīdzinājumā ar reālās kastītēs iepakotu spēļu pārdošanu, īsto apvērsumu izraisīja COVID pandēmija, kuras laikā lielākajai daļai ražotāju digitālās pārdošanas īpatsvars pārsniedza fizisko spēļu pārdošanu.
Protams, saistība ar COVID-19 pandēmiju un digitālās pārdošanas pieaugumu ir absolūti acīmredzama – ja, pārvietojoties ārā, pastāv risks inficēties ar dzīvībai bīstamu vīrusu, tad ikviens spēli drīzāk izvēlas lejupielādēt digitāli savās mājās. Taču pandēmija nebija šīs tendences izraisītājs, bet gan paātrinātājs. Digitālo spēļu pārdošanas apjomi aug jau gadiem, un ilgi tika spekulēts par to, kad tas pārsniegs fizisko spēļu pārdošanas apjomus. Tiesa gan, slikti neiet arī fizisko spēļu tirdzniecībā, jo, pateicoties straujai interneta veikalu un “Amazon” platformas attīstībai, arī to pārdošanas kanāli ir uzlabojušies. Neskatoties uz to, patlaban digitālo spēļu pārdošanā ir noticis lūzums, un šāda tendence, visticamāk, turpināsies arī pēc pandēmijas beigām.
Jaunākās ziņas par spēļu digitālo patēriņu nāk no straumēšanas platformas “Netflix”, kas paziņoja par plāniem jaunajai satura kategorijai pievienot arī spēles. Sākotnēji gan tas attieksies tikai uz viedierīcēm, kas nosaka zināmus ierobežojumus spēļu kvalitātei un iespējām, bet, pilnveidojoties tehnoloģijām un interneta pieslēgumam, iespējas nākotnē būs neierobežotas.
Pilnībā digitalizētu spēļu pārdošana ir raisījusi pamatotus jautājumus cilvēku vidū. Kas ir digitālās spēles īpašnieks? Vai es varēšu spēlēt savas spēles arī pēc 20 gadiem? Kāpēc nepastāv lietotu digitālo spēļu otrreizējais tirgus? Tās visas ir ar digitālās spēles iegādi saistītas problēmas, kurām izstrādātāji meklē risinājumus. Iegādātajām spēlēm tiek piedāvātas atpirkšanas, maiņas un dāvināšanas iespējas ar laika ierobežojumu. Bet vairumam lietotāju ērtības un pieejamāka cena atsver citus trūkumus.
Iespējams, par uzticamākajiem fizisko spēļu pircējiem paliks spēļu kolekcionāri, kuriem spēles iepakojums un fiziskā forma ir tikpat svarīga kā pati spēle. Labs piemērs tam ir 25 gadus vecā videospēle “Nintendo Super Mario 64” oriģinālajā iepakojumā, kas tika pārdota 2021. gada jūlijā izsolē “Heritage Auctions” un kas īpašnieku nomainīja par neticami lielu summu – 1,56 miljoniem dolāru. Tomēr jāatzīmē, ka šī nebija ļoti reta spēle – tā vienkārši tika perfekti saglabāta oriģinālajā iepakojumā. Visticamāk, pirmās digitālās spēles īpašnieka kārotais statuss nākotnē tiks atrisināts ar NFT līdzīgu blockchain tehnoloģiju. Fiziskās spēles vēl arvien tiek izvēlētas kā dāvana. Tik tiešām, lielākā daļa no mums, iespējams, piekrīt, ka ir daudz jaukāk izņemt spēli no skaisti iesaiņotas čaukstošas dāvanu kārbas, nekā saņemt digitālo kodu.
Ja no spēlētāju viedokļa digitālās spēles iegāde tomēr ir ērtāka un lētāka, tad vairāk kā skaidrs, tas nāks par labu arī spēļu ražotājiem. No spēļu ražotāju un izstrādātāju viedokļa digitālā tirdzniecība viņiem ir devusi būtisku jaunu priekšrocību, proti, mazumtirgotāji, kas līdz šim ir paņēmuši savu daļu peļņas, ir izslēgti no piegādes ķēdes. Pieaugošā peļņas normas tendence ir skaidri atspoguļota arī spēļu ražotāju saimnieciskajos pārskatos. Lai gan Microsoft, Sony un Nintendo to publiski neatzīst, ir acīmredzams, ka konsoļu ražotāju tiešsaistes veikali galvenokārt tiek veidoti ar mērķi saglabāt peļņu par starpniecību. Sony, domājams, gūst par 50% lielāku peļņu no digitālo nekā fizisko spēļu pārdošanas. Ja patlaban Sony, izmantojot savu “PlayStation Store”, jau pārdod 60% spēļu, tad ASV kā jaunumu tieši no ražotāja var iegādāties arī “PlayStation” konsoles un citu aparatūru. Spēļu digitālā tirdzniecība ir izdevīga ne tikai lielajiem tirgus spēlētājiem, bet arī mazajiem indie izstrādātājiem, kuru peļņa iepriekš, iespējams, lielāko daļu laika tika tērēta dīleriem, kā arī iepakojuma un DVD ražošanai.
Kad tiks saražota pēdējā fiziski iepakotā spēle, lai pilnībā pārietu uz digitālajiem risinājumiem? Maz ticams, ka tas notiks tuvākajā nākotnē, taču tiek uzskatīts, ka pēc pašreizējā “PlayStation 5” un “Xbox X” paaudžu dzīves cikla beigām 2027.–2028. gadā absolūtais vairākums spēļu jau tiks iegādātas digitāli.
